Kas ir SPAM?

Surogātpasts (no angļu val.- spam) - masveida komerciālās, politiskās un cita veida reklāmas vai cita veida ziņu izsūtīšana personām, kuras nav izteikušas vēlmi tās saņemt. Likumība dažādu veidu ziņojumu un masveida pasta izsūtīšanai, kam nav nepieciešama saņēmēju piekrišana, var būt noteikta Valsts likumdošanā. Piemēram, tas var attiekties uz ziņojumiem par gaidāmo katastrofu, masveida mobilizācija pilsoņu u.c.Tradicionālā izpratnē termins "surogātpasts", tiek izmantots attiecībā uz e-pasta vēstuļu masveida izsūti.

Ar surogātpasta (SPAM) palīdzību bieži reklamē produktus, par kuriem nevar paziņot citos veidos - piemēram, pornogrāfiju, viltotus produktus, medikamentus ar apgrozības ierobežojumiem, nelikumīgi iegūtu slēgto informāciju (datu bāzes), viltotu programmatūru.

Dažreiz spam lieto lai nozagtu naudu no vēstules saņēmēja. Visizplatītākā metode tiek saukta par "nigēriešu vēstuli", jo liela daļa no šīm vēstulēm ir no Nigērijas. Šī vēstule satur ziņojumu, ka vēstules saņēmējs var kaut kādā veidā saņemt lielu naudas summu, un nosūtītājs var viņam palīdzēt. Tad vēstules sūtītājs lūdz nosūtīt viņam nedaudz naudas, kā iemeslu minot, piemēram, reģistrēšanas dokumentu noformēšanu, vai konta atvēršanu. Šīs summas izmānīšana arī ir krāpnieku mērķis.

"Phishing" (angļu Password - parole un fishing - zveja) - vēl viens veids krāpšanai ar surogātpasta starpniecību. Tas ir izsūtītāju mēģinājums ar surogātpasta palīdzību izmānīt no vēstules saņēmēja viņa kredītkaršu numurus vai paroles, lai piekļūtu tiešsaistes maksājumu sistēmām. Šīs vēstules parasti izskatās kā oficiāli bankas administrācijas paziņojumi . Tās norāda, ka saņēmējam ir jāapstiprina informācija par sevi, vai arī viņa konts tiks bloķēts un tiek norādīta saite uz mājas lapas adresi (kas pieder surogātpasta izplatītājiem), tur tiek piedāvāta aizpildīšanai veidlapas forma. Starp datiem, kurus tiek prasīts norādīt, ir arī tādi, kurus vēlas krāpnieki. Lai cietušais nepadomātu par maldināšanu, arī lapas dizains simulē oficiālās bankas mājas lapas dizainu.

Ir arī divu veidu masu sūtījumi, kuri parasti netiek klasificēti kā surogātpasts, jo tie tiek nosūtīti neapzināti. Tomēr tie rada tās pašas (vai pat smagākas) problēmas tīklu administratoriem un gala lietotājiem.

Noteikta tipa Malware (e-pasta tārpi) tiek izplatīti pa e-pastu. Inficējis kārtējo datoru, šis tārps skenē datoru, tas meklē e-pasta adreses un izsūta sevi uz šīm adresēm. Dažas antivīrusu programmas un surogātpasta filtri, saņemot inficētu e-pastu nosūta atpakaļ uz sūtītāja adresi paziņojumu par vīrusu (kamēr e-pasta tārpi bieži aizvieto atpakaļadresi ar nejauši izvēlētu). Tā rezultātā desmitiem cilvēku, kam nav nekāda sakara ar izsūtījumiem, saņem ziņojumus, ka viņu datori ir inficēti. Tomēr šī problēma var rasties, tikai ļoti vecās programmās, kuras tika izlaistas pirms surogātpasta problēma Internetā pieauga pilnā augumā.

Materiāls no Vikipēdijas – bezmaksas enciklopēdijas www.wikipedia.org